Rīgas veloceliņu karte un apraksti

No www.rdsd.lv

 

Apzīmējumu atšifrējumi:


 

Informācijai! Tā kā veloceliņu karte ir izveidota, izmantojot Amerikas Savienoto Valstu bezmaksas informācijas nesēju „Google”, veloceliņu garumi tiek automātiski norādīti jūdzēs. Veloceliņu garumi kilometros ir norādīti veloceliņu aprakstos, kas pieejami, uzklikšķinot kreiso peles taustiņu uz veloceliņa maršruta.

 


Skatīt lielākā kartē

 

Vecrīga – Imanta (skatīt kartē)
2001. gadā tika izbūvēts veloceliņš “Vecrīga – Imanta”, kas ir turpinājums 20. gadsimta 80. gados izbūvētajam veloceliņam no Imantas līdz Jūrmalai. Šis veloceliņš ir Eiropas nozīmes veloceliņu tīkla maršruta “EuroVelo10” posms.
Veloceliņa maršruts savieno Rīgas centru ar Ķīpsalu, Āgenskalnu, Dzirciemu, Imantu un Zolitūdi. Tā maršruts sākas no Vanšu tilta – Daugavgrīvas iela – Kliņģeru iela – Kuldīgas iela – Slokas iela – Kandavas iela – Jūrmalas gatve – Imantas 2. līnija un ved gar dzelzceļa sliežu ceļu līdz pilsētas administratīvajai robežai.
Veloceliņa kopējās trases garums ir 13 kilometri un no pilsētas centra līdz Imantas centrālajai daļai ar velosipēdu iespējams nokļūt 30 minūtēs.

 

Centrs – Mežaparks (skatīt kartē)
Atbilstoši pašvaldības budžetā piešķirtam finansējumam pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma 2007. gadā tika pabeigta veloceliņa “Centrs – Mežaparks” izbūve.
Veloceliņa maršruts savieno pilsētas centru ar Brasu, Čiekurkalnu un Mežaparku. Maršruts sākas no Hanzas un Skanstes ielu krustojuma – Skanstes iela – Upes iela – Miera iela – Gaujas iela – Ķīšezera iela – Kokneses prospekts līdz Meža prospektam.
Kopumā veloceliņš ir 6,6 kilometru garš un no pilsētas centra līdz Mežaparka centrālajai daļai ar velosipēdu iespējams nokļūt 25 minūtēs.

 

Mežaparks – Vecmīlgrāvis (skatīt kartē)
Veloceliņš “Mežaparks – Vecāķi” ir turpinājums jau izbūvētajam veloceliņam “Centrs – Mežaparks”. Veloceliņa maršruts sākas no Ostas prospekta – Mīlgrāvja iela – tilts pār Mīlgrāvi – Emmas iela – Vecāķu prospekts līdz Vecāķu prospekta krustojumam ar Kalngales ielu.
2008. gada pašvaldības budžetā tika piešķirts finansējums veloceliņa izbūvei līdz Vecmīlgrāvim un tika uzsākta tā būvniecība. Veloceliņa izbūve tika pabeigta 2009. gadā. Tā garums ir 5 kilometri.
Turpmākajos gados, kad būs atrisināti nepieciešamo zemju piederības jautājumi, šī veloceliņa izbūvi plānots turpināt līdz Vecāķiem.

 

Vecmīlgrāvis – Vecāķi (skatīt kartē)
Veloceliņš “Vecmīlgrāvis – Vecāķi” būs turpinājums jau izbūvētajam veloceliņam “Centrs – Mežaparks” un veloceliņam “Mežaparks – Vecmīlgrāvis”.
Veloceliņa maršruts vedīs gar Vecāķu prospektu, veloceliņš sāksies pie Vecāķu prospekta krustojuma ar Kalngales ielu un noslēgsies pie Vecāķu prospekta krustojuma ar Pludmales ielu. Veloceliņa trases garums būs 4,5 kilometri.
Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma ir izstrādāts veloceliņa tehniskais projekts. Būvniecību plānots veikt tuvāko gadu laikā, kad būs atrisināti zemju piederības jautājumi un pašvaldības budžetā tiks piešķirts nepieciešamais finansējums būvdarbu veikšanai.

 

Centrs – Berģi (skatīt kartē)
Veloceliņš “Centrs – Berģi” ir līdz šim nozīmīgākais lietišķās velosatiksmes infrastruktūras projekts Rīgā, jo plānotā veloceliņa maršruts ved cauri blīvi apdzīvotai, funkcionāli un ekonomiski aktīvai pilsētas daļai un savieno vairākas nozīmīgas pilsētas apkaimes kā Rīgas vēsturisko centru, Teiku, Šmerli, Juglu un Berģus.
Veloceliņš ir arī Eiropas nozīmes veloceliņu tīkla maršruta “EuroVelo10” posms Rīgas pilsētas teritorijā.
Veloceliņš dos iespēju izmantot velosipēdu kā ikdienas pārvietošanās līdzekli, jo tam blakus ir vairākas veselības, izglītības un kultūras iestādes, tirdzniecības centri, studentu viesnīcas, pakalpojumu un ražošanas iestādes, kā arī blīvi izvietotas dzīvojamās mājas. Arī atpūtas un sporta velobraukšanas cienītājiem veloceliņš sniegs iespēju izmatot pilsētas zaļo zonu. Veloceliņa maršruts savieno Šmerļa mežu, Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Juglas un Ķīšezera apkārti, kā arī labiekārtotu peldvietu Bābelīša ezerā.
Veloceliņa maršruts sāksies Smilšu ielas un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra krustojumā un turpināsies maršrutā – Bastejkalns – Reimersa iela – Esplanāde – Skolas iela – Bruņinieku iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zirņu iela – Senču iela – Brīvības iela – Brīvības gatve – Suitu iela līdz pilsētas administratīvajai robežai. Veloceliņa kopējas trases garums būs 14 kilometri. Pēc veloceliņa izbūves no Juglas līdz pilsētas centram ar velosipēdu būs iespējams nokļūt 30 minūtēs, bet no Teikas līdz pilsētas centram – 20 minūtēs.
2009. gada novembrī pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu ir uzstākti veloceliņa “Centrs – Berģi” būvniecības darbi. Saskaņā ar līgumu veloceliņa izbūvi paredzēts pabeigt 2010. gadā.

 

Centrs – Dārziņi (skatīt kartē)
Veloceliņš “Centrs – Dārziņi” paredz veidot vienreizēju atpūtas un sporta, kā arī ikdienas braucieniem paredzētu veloceliņa trasi gar Daugavas krastmalu. Veloceliņa maršruts sāksies 11. novembra krastmalā pie Vanšu tilta un gar Daugavas krastmalu vedīs caur Ķengaragu, tālāk līdz Rumbulai un noslēgsies pie Dārziņiem. Veloceliņa kopējās trases garums būs 17,5 kilometri.
Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma 2005. gadā tika izstrādāta veloceliņa maršruta priekšizpēte. Sabiedriskās apspriešanas rezultātā atzīts labākais veloceliņa maršruta variants, kas ved gar Daugavas krastmalu. Tehniskā projekta izstrādi plānots uzsākt tuvāko gadu laikā, kad pašvaldības budžetā tiks piešķirts nepieciešamais finansējums. Veloceliņa “Centrs – Dārziņi” būvniecība sekos pēc tehniskā projekta izstrādes.

 

Centrs – Torņakalns – Ziepniekkalns (skatīt kartē)

Veloceliņa “Centrs – Torņakalns – Ziepniekkalns” maršruts sāksies Mūkusalas ielā pie Akmens tilta, tālāk virzīsies pa Akmeņu ielu, Jelgavas ielu, Vienības gatvi, Telts ielu, Valdeķu ielu un noslēgsies Valdeķu ielas krustojumā ar Ozolciema ielu. Veloceliņa kopējās trases garums būs 5,7 kilometri.
Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma 2009. gadā Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta “PRO.MOTION” ietvaros tika izstrādāta veloceliņa maršruta priekšizpēte. Tehniskā projekta izstrādi plānots uzsākt tuvāko gadu laikā, kad pašvaldības budžetā tiks piešķirts nepieciešamais finansējums. Veloceliņa “Centrs – Torņakalns – Ziepniekkalns” būvniecība sekos pēc tehniskā projekta izstrādes.

 

Zaļais veloceliņš (skatīt kartē)

Pateicoties pašvaldības budžetā piešķirtajam finansējumam, 2007. gadā pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma tika izbūvēti Zaļā veloceliņa ielu šķērsojumi. Pārējo veloceliņa posmu realizācija caur pilsētas zaļajām zonām, tostarp parkiem, ir Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārziņā.
Zaļā veloceliņa ideja ir veidot pilsētā “zaļo koridoru”, kas sniegtu iespēju Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem aktīvi pavadīt brīvo laiku, izbaudot dabas ainavu Rīgas parkos un Mārupītes krastos, kā arī sniegt drošas pārvietošanās iespējas ikdienas velobraucējiem.

Veloceliņa kopējais trases garums ir 6 kilometri. Veloceliņš paredzēts maršrutā Vanšu tilts – Balasta dambis – Uzvaras parks – Kokles iela – Saules aleja – Māras dārzs – Mārupes iela un gar Mārupītes krastmalu līdz Dauguļu ielai. Tālāk iespējams nokļūt līdz lidostai “Rīga”.

This entry was posted in Rīga. Bookmark the permalink.

3 responses to “Rīgas veloceliņu karte un apraksti”

  1. Title

    […]that will be the end of this report. Right here you’ll locate some web-sites that we think you’ll appreciate, just click the hyperlinks over[…]

  2. Title

    […]always a huge fan of linking to bloggers that I enjoy but do not get lots of link really like from[…]

  3. Title

    […]below you’ll obtain the link to some internet sites that we consider you’ll want to visit[…]