“Sargi savu velosipēdu!” 2004.07 “Mans īpašums”

03.07.2006.

 

OĻEGS STOĻAROVS, Veloinformācijas centra vadītājs -speciāli Manam īpašumam.

 

Gan tiem, kas velosipēdu izmanto svētdienas atpūtas izbraucienos, gan vēl jo vairāk tiem, kam divritenis ir transporta līdzeklis, agri vai vēlu nākas to atstāt vienu – pie veikala, iestādes, muzeja, peldvietā… Ja vēlaties arī turpmāk ar savu velosipēdu braukt pats un jūs nepavada pietiekami respektabls suns vai draugs, kas gatavs sunīša amatu izpildīt, braucamrīku nākas pieslēgt.

 

Vajag labu pieslēgu

 

Labs pieslēgs ir ērti lietojams un, galvenais, pietiekami izturīgs. Pērkot velosipēda pieslēgu, lielāko uzmanību iesaku pievērst nevis tā respektablajam izskatam, smukumam un ērtumam, bet gan cietības pakāpei.

 

Cietība

 

Pēc cietības pakāpes velosipēda pieslēgus klasificē apmēram tā:

 

• bezpakāpes jeb 0.pakāpes -tādus pieslēgus dažās sekundēs pārkniebj jebkurš zaglis, pat garlaicības mākti puikas;

 

• 1.pakāpes – zaglim ar pārnēsājamām knaiblēm grūtības nesagādā.

 

• 2.pakāpes-garāmejošs puika ar knīpstangām nepievarēs, tomēr nopietnāk sagatavoti bezgoži itin viegli pārkniebj arī tos.

 

• 3. un 4.pakāpes – nekas nav absolūts, arī zagļu iespējas pilnveidojas, tomēr ar šādu pieslēgu nodrošināta velosipēda īpašnieks var justies samērā drošs.

 

Velosipēdu pieslēgu veidi

 

Veikalā un ikdienā velosipēdu pieslēgus iedala pēc to veida.

 

Cietais pieslēgs jeb pakavs ir vismazākais un pārvadāšanai ērtākais. To var ielikt somiņā, lielākā kabatā vai uzkarināt uz velosipēda. Diemžēl mazā aptveres spēja ļauj ar to velosipēdu pieslēgt tikai īpaši paredzētās novietnēs. Šāda veida 2.-4.cietības pakāpes pieslēgu veikalos var nopirkt par 14-22 latiem.

 

Cietā trose ir mazliet lielāka, velo īpašnieki tās nereti izvēlas iespaidīgā izskata, resnuma dēļ. Jābrīdina gan, ka šī veida pieslēgus nav ērti pārvadāt (samērā lieli, cieti, daudzi tos braucot liek ap vidukli vai uzkar kaklā). Pieslēgšanas iespējas lielākas nekā pakavam, tomēr ierobežotas. Nereti iespaidīgais izskats, šķiet, mulsina arī svešas mantas kārotājus. Jo vairāk tādēļ, ka par 30 – 35 latiem var nopirkt pat 4.pakāpes pieslēgu.

 

Mīkstā trose daudzus pievilina ar savu garumu, tātad plašām un ērtām pieslēgšanas iespējām. Diemžēl jēga no šīm priekšrocībām var izrādīties maza, jo Latvijā stiprākas par 2.pakāpi (ap12 lati) neesam manījuši.

 

Ķēdes izskatās nopietni. Uzreiz gan jābrīdina, ka parastā “govs ķēde” zaglim daudz laika neprasīs… Uzmanība jāpievērš gan ķēdes, gan slēdzenes cietības pakāpei. Tūdaļ jāmin arī neērtība: pieslēgs sastāv no 2 daļām – ķēdes un slēdzenes. Kā trūkumi jāmin arī smagums un ķēdes žvadzēšana braucot. Šīs neērtības toties kompensē vieglā pārvadāšana (ķēdi var ieritināt praktiski jebkur, aptīt ap velosipēda rāmi vai sēdekļa kāju), kā arī garums, kas ļauj velosipēdu pieslēgt gandrīz jebkur. Savukārt žvadzoņas nebūs, ja nopirksiet ķēdi speciālā apvalkā vai šādu apvalku atbilstoši savām iespējām, izdomai un estētiskajām jūtām izgatavosiet pats (vienkāršākais – ievērt ķēdi atbilstoša garuma vecā veloriepas kamerā, bet, ja vēlaties, lai pieslēgs izskatītos ,,kā no veikala”, samērā šauru plastikāta cauruli, iemērciet karstā ūdenī un, kamēr tā silta un elastīga, veikli ievelciet tajā ķēdi – plastmasas caurule glīti pie-kļausies ķēdei).

 

Kā atrast īsto?

 

Veikalā izvēloties velosipēda pieslēgu, par tā izturību orientējoši vēstī cena. Līdz 5 latiem mēdz maksāt 0. un 1 .cietības pakāpes pieslēgi. Ja vien jūsu velosipēds nelīdzinās vecu metāllūžņu kaudzei, nez vai ir vērts…

 

2.cietības pakāpes pieslēgi mēdz maksāt 5-15 latus.

 

3.cietības pakāpes pieslēgu lētāk par 15 latiem nez vai izdosies atrast.

 

4.pakāpes pieslēgi veikalos atrodami reti; var laimēties tādu iegūt aptuveni par 30 latiem.

 

Tātad izturīgi pieslēgi ir dārgi. Tomēr labs velosipēds ir vēl dārgāks, un ir vērts ieguldīt līdzekļus tā drošībā.

 

Lasītājs, protams, gribētu, lai viņam skaidri pasaka, tieši kurš pieslēgs no veikalu plašā piedāvājuma ir vislabākais.. Diemžēl… pat, izskatot īpašos katalogus, redzēsiet, ka, piemēram, 0. un 3.cietības pakāpes pieslēgi bieži izskatās identiski. Arī cena, diemžēl, ne vienmēr ir objektīvs rādītājs. Pircējam atliek veikalā prasīt katalogu, kurā norādīta pieslēga cietība, un rūpīgi pārbaudīt, vai izvēlētā prece atbilst katalogā norādītajai.

Velokurjeri, kam braucamrīka pieslēgšana uz ielas ir ikdienas darba daļa, īsti piemērotus pieslēgus veikalos neatraduši, tos jau gadus četrus gatavo paši: pērk 3.cietības pakāpei atbilstošu ķēdi par 6 – 8 latiem metrā, tai pievieno ABLOY ražotu 4.pakāpes slēdzeni (maksā 12 – 13 Ls, toties darināta no nerūsējoša metāla, ziemā neaizsalst, nav jāeļļo).

 

Ja pirms šo pieslēgu ieviešanas īsā laikā tika nozagti vairāk nekā 10 velosipēdi, lietojot kurjera ķēdi, četros gados nav nozagts tikpat kā neviens.

 

Nupat teiktajam gan jāpiebilst, ka ir, protams, nozagti gan velosipēdi ar kurjeru gatavotajiem, gan citiem labiem un dārgiem pieslēgiem, ja tie bijuši nepareizi pieslēgti vai tikai saslēgti. Tāpēc, lai velosipēda pirkšanā un labā pieslēgā ieguldītā naudiņa nebūtu vējā izsēta, iesaku ievērot dažus piesardzības pamatprincipus:

 

• Nekad neatstājiet velosipēdu vienkārši saslēgtu – tas, ka ar to nevar pabraukt, nekavēs zagli jūsu braucamo vienkārši aiznest un mierīgā vietā ar atbilstošiem instrumentiem atbrīvot.

• Pat vislabākais pieslēgs nelīdzēs, ja ar to velosipēdu pieslēgsiet, piemēram, pie drāšu sieta, pusno-brukušas notekcaurules vai kā cita viegli izjaucama, pārkniebjama. Izvēlieties velosipēdu pieslēgšanai paredzētus statīvus, stabus, stingrus režģus vai kaut ko citu neizjaucamu, nepārkniebjamu, neaiznesa-mu.

 

• Pieredze liecina, ka drošāk ir savu braucamo pieslēgt atklātā, labi redzamā vietā, kur zagļa rosīšanās būtu pamanāma. Loti daudzi velosipēdi pazūd tieši no kāpņu telpām un klusiem pagalmiem.

 

• Pat, ja velosipēds aizbraucis bez jums, nenokariet degunu: tie, kas patiešām nopietni un enerģiski meklē, savu braucamo dažkārt arī atrod un izcīna atpakaļ.

 

• Tā kā velosipēda atpakaļ izcīnīšana parasti nav dūru darbs, saglabājiet velosipēda pirkšanas dokumentus; pat, ja to nav, ir vērts pierakstīt rāmja numuru, kas palīdzēs gan pašam atrasto braucamrīku nešaubīgi pazīt, gan pierādīt īpašuma tiesības uz to.

This entry was posted in Jaunumi. Bookmark the permalink.

Comments are closed.