Kuldīga un apkārtne

Kuldīga – Pelči

No www.visit.kuldiga.lv

 

Maršruta garums: 23 km
Kontakti:
Kuldīgas Tūrisma informācijas centrs
Baznīcas iela 5, Kuldīga LV 3301
Tel./fakss:+371 633 22259; +371 29334403
E-pasts: tourinfo@kuldiga.lv

 

Kuldīga-Suiti

No www.visit.kuldiga.lv

 

Maršruta garums: 68,5 km
Kontakti:
Kuldīgas Tūrisma informācijas centrs
Baznīcas iela 5, Kuldīga LV 3301
Tel./fakss:+371 633 22259; +371 29334403
E-pasts: tourinfo@kuldiga.lv

 

Ventas ieleja

No www.visit.kuldiga.lv

 

Maršruta garums: 50,8 km
Kontakti:
Kuldīgas Tūrisma informācijas centrs
Baznīcas iela 5, Kuldīga LV 3301
Tel./fakss:+371 633 22259; +371 29334403
E-pasts: tourinfo@kuldiga.lv

 

Maršruts sākas pie Kuldīgas tūrisma informācijas centra. Tālāk maršruts turpinās pa Baznīcas ielu 150 metrus un krustojumā jānogriežas pa kreisi un jāturpina ceļš pa Liepājas ielu, kas ir gājējiem un velosipēdistiem domāta iela. Maršruts turpinās līdz Kuldīgas 78.arodvidusskolai, Liepājas ielā 31, kur tas nogriežas pa labi gar Pareizticīgo baznīcu un izbrauc uz Smilšu ielas un maršrutu turpina tālāk taisni pa Pētera ielu un krustojumā jānogriežas pa kreisi uz Ventspils ielas.

 

Tālāk jābrauc taisni, braucot pa apli, jābrauc tālāk pa Virkas ielu līdz Akmeņu ielai, kur jānogriežas pa labi. Ceļš tālāk jāturpina pa asfaltēto Akmeņu un Kaļķu ielu līdz Alternatīvajai sākumskolai. Tālāk sākas taka gar Ventu un paveras skaista panorāma gan uz Kuldīgas Veco ķieģeļu tiltu, gan pašu Ventas ieleju. Maršruts turpinās pa šo taku gar Ventu un jānogriežas pa kreisi virzienā uz A. Grundmaņa stadionu. Līkumots, neliels ceļš ved garām A. Grundmaņa stadionam līdz izbrauc līdz Virkas muižai. Pirms daudzdzīvokļu mājām ir jānogriežas pa labi un gar mājām jānogriežas pa kreisi, izbraucot uz Virkas ielu, ceļš jāturpina taisni garām „Melnai kolkai”.

 

Pa lauku ceļu, kas virzās paralēli Ventai, iespējams aizbraukt līdz vecajam pilskalnam un noiet lejā pie Ventas, kur izveidota atpūtas vietas, takas un informācija par Ventas ieleju. Lai turpinātu maršrutu tālāk, pa to pašu ceļu jāatgriežas atpakaļ pie „Melnās kolkas”. Tālāk maršruts turpinās taisni uz priekšu pa grants ceļu līdz pagriezienam uz “Lapsu” mājām. “Lapsu” māju rajonā sākas meža ceļš, kas ir labā stāvoklī un labs braukšanai ar velosipēdu, tikai reizēm ir nedaudz saknes.

 

Maršruts turpinās pa šo meža ceļu līdz pulkveža Ķūķa kapam un viņa radinieku mājai “Vindolām”, kurās atrodas pulkveža Ķūķa memoriālā istaba. No Ķūķa kapa ceļš pagriežas pa kreisi un tad pa labi, un turpinās pa skaistu mežu gar Ventas ieleju, gar Braslu mājām. Tālāk maršruts turpinās pa to pašu mežu ceļu, kas reizēm kļūst par lauku ceļu, īpaši pēc pagrieziena uz “Krācniekiem” un, izbraucot cauri māju pudurim abās ceļa pusēs, šis nelielais lauku ceļš aiziet līdz lielākam zemes ceļam. Nogriežoties pa labi iespējams aizbraukt līdz Ūšu vārāmajam namiņam. No Ūšu vārāmā namiņa, pagriežoties pa kreisi, pa meža ceļu iespējams aizbraukt līdz nākošajām mājām, pie kurām var atstāt velosipēdus un iet pārgājienā uz Māmuļas alu un Sarkanajām sienām.

 

Atpakaļ brauc pa to pašu ceļu garām Ūšiem līdz Vecajai skolaipa ļoti labu grantētu ceļu, un pie Vecās skolas nogriežas pa labi un turpina maršrutu pa tādu pašu grantētu ceļu, pabraucot garām bijušajām Padures dzirnavām līdz pagriezienam uz Paduri, kur jānogriežas pa labi. Iebraucot Padurē, krustojumā jānogriežas pa kreisi un jāturpina maršruts pa asfaltētu ceļu līdz pagriezienam uz tiltiņu, kas ved pāri Padures dīķiem. Pārbraucot pāri tiltiņam, pa liepu aleju un grantētu celiņu var aizbraukt uz Padures pili. No pils tālāk jābrauc pa labi pa asfaltētu ceļu lejā no kalna līdz krustojumam, kur jāpagriežas pa kreisi. Kreisajā pusē atrodas biškopības saimniecība „Medulāji” un, braucot tālāk, ceļa kreisajā pusē atrodas Padures klēts.

 

Tālāk maršruts jāturpina taisni kalnā pa grants ceļu, kas tālāk pāriet labā meža ceļā. Pa ceļam iespējams iebraukt pa labi 0.5km līdz Padures pilskalnam. Maršruts turpinās gar dažām mājām un laukiem, bet pārsvarā tas iet pa mežu. Pa ceļam var apskatīt Abavas ieteku Ventā. Tālāk maršruts turpinās pa skaistu meža ceļu, kas ir labs braukšanai ar velosipēdu. Pabraucot garām “Josātiem”, maršruts drīz izbrauc uz Nabes muižu, kur jānogriežas pa labi un jābrauc uz kanālu, kas savieno Mazo un Lielo Nabes ezeru. Tiltiņš pāri kanālam ir pietiekoši stabils, taču nav plats un vietām ir bez margām.

 

Tālāk arī turpinās zemes ceļš, kas iet gar Lielā Nabes ezera krastu līdz peldvietai, kur iegriežas mežā un jānogriežas pa labi un pa grantēto ceļu jāturpina maršruts līdz asfaltētai šosejai. Izbraucot uz šosejas, jānogriežas pa kreisi, un tālāk jāturpina ceļš taisni uz Kuldīgu. Atpakaļceļā var iebraukt apskatīt Ķimales muižu, kas patreiz ir Padures pagasta sākumskola, kā arī iebraukt ‘Dzilnu” mājās un apskatīt manteļskursteni dzīvojamā mājā. Iebraucot Kuldīgā, jāturpina braukt pa Ventspils ielu, Piltenes ielu līdz Liepājas ielai, tad jānogriežas pa kreisi un jābrauc taisni līdz Rātslaukumam.

 

Apskates objekti:

 

1. Kuldīgas vecais rātsnams ar rātslaukumu (Baznīcas iela 5) – 17 gs. ēka ar senu ļaužu pulcēšanās vietu. Nama pagrabos bija pirmais Kuldīgas cietums.
2. Kuldīgas pareizticīgo baznīca (Smilšu iela 14) – celta 1871.gadā.
3. „Virkas muiža” Virkas muižas kungu māja celta kā vasaras muiža, vēlāk iekļāvusies Kuldīgas pilsētas apbūvē.
4. „Vindolas” un Ķūķa kaps” mājas, kurās dzīvoja pulkvedis Krišs Ķūķis (dzimis 1874.gadā), turpat netālu no šīm mājām atrodas arī viņa kaps.
5. Ūšu vārāmais namiņš bij. Padures muižas kalpu vasaras virtuve ar apvalkdūmeni. Vienīgā tāda veida celtne Latvijā.
6. Māmuļas ala un Sarkanās sienas 1,5 km augšpus Padures ietekas Ventas kreisajā krastā apskatāmas t. s. Sarkanās sienas – līdz 100 m garš un 20 m augsts smilšakmens iezis. Sienā ir Māmuļas ala (garums- 5 m). Sarkanā siena atrodas Ventas ielejas Kompleksajā dabas liegumā
7. Padures dzirnavas
8. Padures pils celta 19.gs. sākumā klasicisma stilā. Pils bijusi baronu vasaras mītne
9. Dravniecība „Medulāji” viena no lielākajām biškopības saimniecībām Kuldīgas rajonā. Saimnieks Maigonis Emars. Tel. 9417522; 3348249
10. Padures klēts unikāla 18.gs ēka ar mansarda jumtu. Vienīgā tāda veida ēka Latvijā
11. Abavas ieteka Ventā
12. Mazais un Lielais Nabes ezers

 

Kuldīga-Riežupe

No www.visit.kuldiga.lv

 

Maršruta garums: 14,4 km
Kontakti:
Kuldīgas Tūrisma informācijas centrs
Baznīcas iela 5, Kuldīga LV 3301
Tel./fakss:+371 633 22259; +371 29334403
E-pasts: tourinfo@kuldiga.lv

 

Maršruts sākas pie KULDĪGAS TIC – VECAIS RĀTSNAMS, kas atrodas Baznīcas ielā 8. Baznīcas un Skolas ielas krustojumā jānogriežas pa labi un tālāk Skolas un Kalna ielas krustojumā jānogriežas pa kreisi. Jāpabrauc garām Kuldīgas tiesas namam, taisni pāri Senajam tiltam pār Ventu. Aiz tilta jānogriežas pa labi. Tālāk ceļš ved pa diezgan stāvu taku pāri tiltiņam, garām jauniešu mītnei “Ventas rumba”. Atstājot velosipēdus pie mītnes, iespējams aiziet pie ūdenskrituma „Ventas rumbas”. Maršruts turpinās tālāk pa iesākto ceļu, kurš pāriet lauku ceļā un turpinās līdz Hercoga Jēkaba brīvdabas estrādei. Taču, neaizbraucot līdz estrādei, ceļš iet pa stāvu kalnu augšup līdz Krasta ielai, kur jāpagriežas pa kreisi.

 

Tālāk ceļš jāturpina pa asfaltēto Krasta ielu līdz Kalnmuižai un jāturpina braukt pa labi, kur sākas grantēts ceļš. Tālāk ceļš turpinās pa labu grantētu ceļu, nākošajā krustojumā ir koka norāde uz Riežupes alām, un ceļš turpinās cauri mežam pa grantēto ceļu. Iebraucot Riežupes dabas parkā ir pagrieziens pa labi, kur maršruts turpinās pa labu meža ceļu, taču vietām jāizvairās no koku saknēm.

 

Līdz Riežupes alām ir neliels ceļu sazarojums, kurā maršruts jāturpina pa labi. Tā šis meža ceļš iznāk pie Riežupes smilšu alām. Atstājot velosipēdus pie nelielā stāvlaukuma, iespējams apskatīt alas gida pavadībā. Lai turpinātu maršrutu tālāk, no smilšu alām ved neliels celiņš, aptuveni 680 metri, uz grantēto ceļu, uz kuru jānogriežas pa labi. Tad ceļš šķērso Riežupes ieteku Ventā un grantētais ceļš dodas kalnā augšup līdz “Ostiem”. Aiz “Ostiem” ceļš ieiet mežā un pirmajā ceļu sazarojumā ir jāpagriežas pa labi. Tālāk maršruts turpinās pa labu meža ceļu, vietām ir saknes un reizēm tas iet kalnā augšā līdz nonāk līdz nelielai pļaviņai, kur ceļi sazarojas un ir jāpagriežas pa labi. Tālāk maršruts turpinās pa taku, kas ir labi izbraucama, ja nav lijis pārāk daudz lietus un nogriežoties pa labi, izbrauc ārā uz grants ceļa.

 

Tālāk jābrauc uz priekšu pa šo grants ceļu līdz Riežupes tiltam. Pirms tilta ir pagrieziens pa labi, kur var apstāties atpūtas vietā “Pie ozola” un turpināt ceļu tālāk pāri tiltam pa grants ceļu līdz Mežvaldei. Iebraucot Mežvaldes centrā un braucot pa asfaltēto ceļu, pēc 300 metriem ir pagrieziens pa labi, un maršruts turpinās pa labu meža ceļu, kas ir viegli braucams. Tad seko pagrieziens pa kreisi, pāri grāvim ar ūdeni (ir tiltiņš), un tālāk maršruts turpinās pa meža celiņu – taku, līdz izbrauc no meža, un pa taku šķērso lauku. Tad šī taka beidzas pie Jaunsaimnieku un Meža ielas. Maršruts turpinās pa Meža ielu, kas ir labs lauku (smilšu) ceļš, taisni uz priekšu līdz Krasta ielai. Tālāk maršruts turpinās pa asfaltēto Krasta ielu līdz Stendes ielai, kur jānogriežas pa labi un jāturpina braukt taisni pāri Vecajam Ventas tiltam pa Baznīcas ielu uz Rātslaukumu.

 

Apskates objekti:

 

1. Kuldīgas vecais rātsnams ar rātslaukumu (Baznīcas iela 5) – 17 gs. ēka ar senu ļaužu pulcēšanās vietu. Nama pagrabos bija pirmais Kuldīgas cietums. Rātslaukuma DA stūrī kādreiz atradās t.s. kauna stabs. Rātsnama ēka izmantota uzņemšanai kinostudijas „Mosfiļ” filmā „Krasts” (1980.g.).
2. Hercoga Jēkaba galma aptieka (Baznīcas iela 8) – viena no nedaudzajām 17.gs. ēkām, kas celta vācu pildrežģa būves tehnikā, hercoga laikā izmantota kā pirmā aptieka un zāļu tirgotava.
3. Senais ķieģeļu tilts pār Ventu – celts 1874.gadā, viens no garākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā. Būvēts pēc cara laika ceļa kustības standartiem, t.i. 500 pēdu garš, 26 pēdu plats, lai varētu izmainīties divas pretim braucošas karietes. Tilts bieži izmantots kinofilmu uzņemšanai, piem. “Emīla nedarbi” utt..
4. Ventas Rumba – platākais ūdenskritums Eiropā (249 m), dabisks ūdenskritums, ap kuru izveidojušās virkne leģendu un vēsturisku notikumu. Hercoga Jēkaba izgudroto zivju ķeramo ierīču dēļ uz rumbas Kuldīgu senatnē dēvēja par pilsētu, kur lašus ķer gaisā.
5. „Hercoga Jēkaba” brīvdabas estrāde atrodas gleznainā vietā Ventas krastā, pārsimts metrus no Eiropā platākā ūdenskrituma Ventas rumba, savu popularitāti ieguvusi ne tikai kuldīdznieku vidū.
6. Riežupes Smilšu alas – garākais pazemes alu labirints (apm., 2 km, apskatāmi – 460 m). Hercoga Jēkaba laikā no Riežupes smilšu alām baltās smiltis veda pa Ventu ar kuģiem uz ārzemēm stikla rūpniecībai.( Tel.:29555042; 29243311)
7. „Osti”- latviešu aktiera, tulkotāja un literāta Ēvalda Valtera dzimtās mājas. Dzimis 1894. gada 2. aprīlī Kuldīgā.
8. Fašisma upuru piemineklis

 

Lielais loks – Vārme, Kabile, Renda

No www.visit.kuldiga.lv

 

Maršruta garums: 120 km
Kontakti:
Kuldīgas Tūrisma informācijas centrs
Baznīcas iela 5, Kuldīga LV 3301
Tel./fakss:+371 633 22259; +371 29334403
E-pasts: tourinfo@kuldiga.lv

 

Snēpele, Vilgāle

No www.visit.kuldiga.lv

 

Maršruta garums: 48,6 km
Kontakti:
Kuldīgas Tūrisma informācijas centrs
Baznīcas iela 5, Kuldīga LV 3301
Tel./fakss:+371 633 22259; +371 29334403
E-pasts: tourinfo@kuldiga.lv
Maršruta kopējais garums – 48,6 km

 

Velomaršruts sākas no Kuldīgas tūrisma informācija, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā Rātslaukumā (Baznīcas iela 5). No Rātslaukuma jābrauc pa gājēju un velosipēdistu ielu – Liepājas ielu, pēc 200 m pagrieziens pa kreisi uz Dzirnavu ielu. Uz Dzirnavu ielas atrodas vēsturiskā SEB Unibankas ēka, Kuldīgas Sv.Annas luterāņu baznīca, Vides izglītības skola un Kuldīgas pilsētas manēža. Asfalta segumu pēc metriem nomaina grants seguma ceļš. Pabraucot kādus metrus, jāšķērso vecā dzelzceļa stiga un labajā pusē pie ceļa redzams dzelzceļa ūdens pumpītis. Pēc nobrauktiem 2 km, nonākot līdz apvedceļam – pagrieziens pa labi.Lai turpinātu maršrutu, jābrauc līdz krustojumam, krustojumā pagrieziens pa kreisi uz Aizputi.

 

Pēc nobrauktiem 4,3 km ir iespējams nogriezties pa labi un aizbraukt apskatīt bijušo militāro pilsētiņu Upīškalnā. Pēc Upīškalna apskates jābrauc līdz pagriezienam pa kreisi uz Snēpeli.

 

Maršruta 8 kilometrā, kreisajā pusē redzamas lielas grants karjeras, un 300 metrus aiz tām, iespējams nogriezties pa labi un aizbraukt līdz viesu namam „Lāčsētas” un Grantskalnu dīķim, kurā iespējams peldēties.

 

Pēc nobrauktiem 9,6 km kreisajā pusē liels laukakmens, aiz kura ir grantēts ceļš uz bijušo Snēpeles lidlauku.

 

Nobraucot lejā pa kalnu, labajā pusē redzamas Mazsāliju dzirnavas. Aiz Mazsāliju dzirnavām, pagriežoties pa labi var piebraukt pie dzirnavām un dzirnavu dīķiem. Tālāk uz Mazsāliju pilskalnu jābrauc taisni uz priekšu pa asfaltēto ceļu 1 km (pēc 200 m – grants segums). Pa ceļam labajā pusē iespējams apskatīt briežu dārzu. Tālāk ceļš vijas taisni augšup pa stāvu nogāzi, garām „Pilskalnu” mājām, aiz kurām ceļa kreisajā pusē redzams priedēm apaugušais Mazsālijas pilskalns. Uz pilskalnu ved grūti pamanāma taciņa no ceļa pa kreisi jānoiet lejā līdz strautam un, tad tam pārejot pāri, jāuzkāpj pilskalnā. Pēc tam jābrauc atpakaļ uz asfaltēto autoceļu un pagriežoties pa labi jāturpina ceļā līdz Snēpelei. Maršruta 12 km ceļa labajā pusē, koku un krūmu ieskauts, redzams Ķepšu ezers. Karstajās vasaras dienās iespējams ezerā arī nopeldēties.

 

Nobraucot 15 km, iebraucam Snēpeles centrā. Pa labi atrodas Snēpeles luterāņu baznīca un blakus aiz tās ir pagasta padomes ēka. Braucot tālāk, labajā pusē ir liels dīķis, kurā iespējams arī peldēties un dīķa galā atrodas kafejnīca – pirts „Asari”.

 

Tālāk jāturpina ceļš cauri Snēpeles centram. Kreisajā pusē, redzama Snēpeles pils un ceļa labajā pusē ir norādes zīme „Snēpeles pils” un pirms šīs norādes ir jānogriežas pa labi. Tālāk jābrauc pa galveno grantēto ceļu, kura kreisajā pusē ir pļavas, bet labajā pusē bērzu mežs. Pēc nobrauktiem 19 km , ceļš sadalās divos virzienos. Braucot pa ceļu, kurš novirzās vairāk pa kreisi, iespējams aizbraukt līdz Kundu pilskalnam un Muižciema bezdibenim. Lai apskatītu Kundu pilskalnu no šī krustojuma jābrauc 2 km pa ainavisko meža ceļu, līdz ceļa kreisajā pusē ir neliela norāde ar uzrakstu „Taka”. Lai nokļūtu pie Kundu pilskalna, velosipēdus jāatstāj pieslēgtus pie kāda no kokiem un ar kājām pa meža taku jādodas līdz pilskalnam un bezdibenim.

 

Lai maršrutu turpinātu, jādodas atpakaļ līdz krustojumam un jānogriežas pa kreisi. Ceļš vijas pa ainaviskiem pauguriem, garām lielākām un mazākām vecsaimniecībām. Nobraucot 26 km, labajā pusē, kalna nogāzē atrodas liela saimniecība, vēl pabraucot pa grantēto ceļu kādus 300metrus kreisajā pusē ir neliels meža ceļš un lai turpinātu maršrutu, jānogriežas uz tā. Pēc nobrauktiem 300 metriem ceļš atkal sadalās, maršrutu jāturpina, braucot pa mežu ceļa, kurš novirzās pa kreisi un pēc 400 metriem, ceļa sadalījumā jāturpina maršruts pa ceļu, kurš novirzās pa labi. Tālāk braucot pabraucam garām mājām „Gravniekiem” un pēc 500 metriem jānogriežas pa labi uz grantētā ceļa, pa kuru braucot taisni, jābrauc līdz asfaltētajai šosejai.

 

Lai turpinātu maršrutu, jānogriežas pa kreisi uz asfaltētās šosejas, bet ir arī iespējams turpināt ceļu atpakaļ uz Kuldīgu, nogriežoties pa labi uz asfaltētās šoseja.

 

Turpinot maršrutu, pabraucot pa šoseju 600 metrus, aiz metāla ceļa nodalījuma barjerām, jānogriežas pa labi uz grantēta meža ceļa. Maršruts turpinās gar Vilgāles ezeru, kurā iespējams peldēties un izmantot atpūtas vietas. Turpinot ceļo tikai taisni iebrauksim Vilgāles centrā. Pagriežoties krustojumā pa kreisi, lejup pa kalnu, iespējams aizbraukt līdz Vilgāles estrādei pie Vilgāles ezera un viesu namam ar pirti „Ķēniņi”. Vilgāles centrā , blakus Kurmāles pagasta padomei, darba laikā pieejams arī pārtikas veikaliņš un pasta pakalpojumi.

 

Lai turpinātu maršrutu, krustojumā aiz veikala, jānogriežas pa labi un pēc 400 metriem, krustojumā jānogriežas atkal pa labi.

 

Pa asfaltēto ceļu pabraucot 300 metrus, jānogriežas pa kreisi uz grants ceļa un jāturpina maršruts, braucot taisni. Nobraucot 3,9 kilometrus pa šo grants ceļu ir krustojuma pa labi un pa kreisi, lai turpinātu maršrutu, jāšķērso krustojums un ceļš jāturpina pa nelielu zemes ceļu. Braucot tālāk, ceļš vijas cauri mežam, garām Āpu ezeram.

 

Turpinot maršrutu, jāturpina ceļš taisni, garām mājām „Rūķīši” un „Tabaksētas”. Nonākot pie krustojuma, tas jāšķērso taisni pāri un maršruts jāturpina pa meža taku līdz Vilgāles dīķim. Braucot gar dīķa krastu, jāpārbrauc pāri meniķim un jānogriežas pa labi uz grantētā ceļa un jābrauc aptuveni 1 km līdz Kuldīgas apvedceļam. Izbraucot uz apvedceļu jānogriežas pa labi un pēc 200 metriem, jānogriežas pa kreisi. Jābrauc gar Jāņkalna kapiem aptuveni 400 metrus un tad jānogriežas pa labi līdz izbrauc uz Aizputes ielu. Maršruts turpinās pa Aizputes ielu, līdz apļveida krustojumam. Apļveida krustojumā jānogriežas uz Mucenieku ielas un jābrauc pa to līdz krustojumam ar Baložu ielu līdz Liepājas ielai, un turpinās centra virzienā līdz Rātslaukumam.

 

Apskates objekti:

 

1. Kuldīgas vecais Rātsnams un Rātslaukums(Baznīcas ielā 5) – 17 gs. ēka ar senu ļaužu pulcēšanās vietu. Nama pagrabos bija pirmais Kuldīgas cietums. Rātslaukuma DA stūrī kādreiz atradās t.s. kauna stabs. Rātsnama ēka izmantota uzņemšanai kinostudijas „Mosfiļ” filmā „Krasts” (1980.g.).
2. Kuldīgas Sv.Annas baznīca (Dzirnavu ielā 14) – visjaunākais no Kuldīgas dievnamiem. Baznīcas projektu izstrādāja ievērojamais vācbaltu arhitekts Vilhelms Neimanis. Pamatakmens jaunajai baznīcai tika ielikts svinīgā dievkalpojumā 1899. gada 3. oktobrī, būvdarbi pabeigti 1904. gadā.
3. Upīškalns – bijušais armijas poligons – Padomju laikos šajā teritorijā bijusi jūras spēku armijas daļa, kurā uzturējušies ap 100 cilvēku. Tagad šeit notiek visai aktīva pamesto privātmāju un daudzdzīvokļu namu apsaimniekošana. Piemērota vieta jauniešu nometņu rīkošani.
4. Mazsāliju dzirnavas ( 26332666) – celtas 19.gs. sākumā un ir ziņas, ka ēku būvdarbi pabeigti 1810.gadā. Muižas laikos tās piederēja barona fon Hāna dzimtai, bet 30 – tos gados Mazsāliju ūdens un tvaika dzirnavu īpašnieks bijis ģenerālis Mārtiņš Peniķis, par melderi strādājis Nikolajs Zariņš. Dzirnavās malti milti, gatavoti putraimi un grūbas, notikusi labības šķirošana un tīrīšana u. tml.. Vēl tagad dzirnavās redzamas divas turbīnas, ar kurām ēkas apgādāja sevi ar elektrību. Tāpat no dzirnavu darbības gadiem līdz mūsdienām saglabājušies dzirnakmeņi
5. Briežu dārzs – izveidots 2005.gadā, netālu no viesu nama “Mazsālijas”. Iežogotā aplokā ganās Eiropas zemo dambriežu bars. Dzīvnieki uz šejieni atvesti no Anglijas.
6.Mazsāliju pilskalns – 50 m garš un 25 m plats, pēc izskata četrstūrains. No apkārtējā līdzenuma to atdala dziļš grāvis un 5 m augsts uzbedums. Uzbedumam apkārt redzama neliela terase, kas atlikusi no kādreizējām koka celtnēm. Agrāk kalnam apkārt bijis dziļš grāvis ar paceļamu tiltu.
7. Snēpeles luterāņu baznīca -luterāņu baznīca, kurā padomju varas gados bija gan kartupeļu pieņemšanas punkts, gan noliktava, bet vēlāk skolas sporta zāle. Padomju laikā baznīcai vairākkārt mēģināts noņemt krusts torņa galā, bet tas vienmēr beidzies ar nelaimes gadījumu un kopskaitā bojā gājuši trīs vīrieši. Patreiz baznīcā reizi mēnesī notiek dievkalpojumi.
8. Snēpeles pils un parks – precīzas ziņas par pils celšanas gadiem nav. Iespējams tas bijis ap 1833.g., kad tā celta kā medību pils baronam fon Hānam. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem ap 1918.g. šeit vēl dzīvojuši barona radinieki un labākie draugi arī no latviešu puses. Kā arī pils vienā galā darbojusies aptieka.1944.g. oktobrī šeit ierīkots vācu armijas hospitālis. Pie pils atrodas parks un pirmsākumos tajā bijuši 48 svešzemju koku un krūmu sugas, bet šobrīd tikai 22. Tai skaitā – korķa koks, Sibīrijas liepas, Zaļais dižskābardis u.c., kas “izpletušies” 3,4 ha platumā.
9. Kundu pilskalns un Muižciema bezdibenis – Viens no augstākajiem un lielākajiem kuršu pilskalniem – augstākā vieta – 99.9 m vjl. un platība – 0.5 ha. Pilskalnam ir stāvas nogāzes – īpaši rietumu pusē Tagadējo nosaukumu ieguvis no Kundu muižas, kas pirmo reizi rakstos minēta 1526.g.. kā Kurmālei piederošs ciems. Pilskalns ir sena Svētās jeb mūžīgās uguns kuršanas vieta. Kundu pilskalna tuvumā atrasti arī seni uguns kapi.
Muižciema bezdibenis radies vairāk kā 13 tūkst. gadu atpakaļ – ledus laikmeta beigās Noslēpumaina un enerģētiski stipra vieta, kurai pielīdzināt var pat Pekaiņus un Māras svētnīcu. Nelielā posmā šajā gravā burbuļo deviņi avoti.
10. Vilgāles ezers – platība 242,5 hektāri. No tā iztek Rīvas upīte.

This entry was posted in Kurzeme. Bookmark the permalink.

2 responses to “Kuldīga un apkārtne”

  1. Title

    […]Here is a good Blog You may Uncover Exciting that we Encourage You[…]