Ķemeru pilsēta un sanatorijas parks (3,5 – 7+ km)

No www.velonoma.lv un www.takas.lv

 

Velosipēdu noma: Ķemeru dzelzceļa stacijas ēkā, tālr. +371 20257295
Maršrutu autors: Jānis Pļavinskis, SIA “Ķemeru takas”

 

Ķemeri kādreiz bijusi Jūrmalas pilsētas lepnākā daļa – šeit uz krāšņām vasarnīcām atpūsties un dārgās sanatorijās paārstēties devušies bagāti ļaudis no tuvām un tālām zemēm. Mūsdienās sanācis gluži pretēji – Ķemeri ir šķietami aizmirsta, pa pusei pamesta, pat depresīva vieta. Taču tas nebūt nenozīmē, ka šī vieta ir garlaicīga un tās apmeklējums – nepatīkams. Jūs šeit varat pavadīt neaizmirstamu dienu, aplūkojot daudzos arhitektūras pieminekļus un milzīgo, krāšņo Ķemeru sanatorijas parku un ir bezgalīgi daudz iespēju līkumot pa ielām, ieliņām un takām. Šeit atrodas arī visērtāk pieejamie sēravoti.

 

Jau senatnē cilvēki zināja par dziedniecisku avotiņu Ķemeres mežos. 18.gadsimtā cilvēki meklēja dziedinošo ūdeni, dodoties grūti pieejamajos mežos – ceļu rādīja tuvējās Slokas iedzīvotāji.

 

Ķemeru sērūdens avoti patiešām ir unikāli. Salīdzinoši bieži uz planētas var sastapt ģeotermālajos procesos radušos sēravotus netālu no mūsdienu un senajiem vulkāniem. Arī šie avoti parasti ir dziednieciski un ap tiem daudzviet uzcelti lieli kūrorti – piemēram, Itālijā, Slovākijā, Jaunzēlandē. Taču Ķemeru sēravoti ir radušies citādāk. Te virs ģipsi saturošiem pamatiežu slāņiem atrodas Lielā Ķemeru tīreļa un citu apkārtnes purvu kūdra. Skābais purva ūdens un īpašas baktērijas prot no ģipša “izdabūt” sēru, kas savukārt reaģē ar ūdeni, veidojot sērūdeņradi. Šis unikālais gruntsūdens zem zemes lēni virzās no Lielā Ķemeru tīreļa uz Ķemeru pusi, Ķemeru apkaimē sasniedzot maksimālo koncentrāciju. Daudzviet tas izplūst zemes virspusē, izplatot ap sevi puvušu olu smaku un pārklājot zemi ar dzeltenām sēra nogulsnēm. Šāds process ir ļoti reti sastopams un šādi veidojies sērūdens ir ar unikālām dziednieciskām īpašībām.

 

19.gadsimta sākumā par nomaļajiem avotiem sāka interesēties uzņēmīgi ļaudis, 1818.gadā tika veiktas pirmās Ķemeru ūdens ķīmiskās analīzes. Neilgi pēc tam tika uzsākta sanatoriju celtniecība. Ķemeru kūrorts oficiāli tika dibināts 1838. gadā, kad valsts (Krievijas impērija) atvēlēja līdzekļus kūrorta attīstībai. 1877.gadā līdz Ķemeriem uzcēla dzelzceļu un sākās iespaidīga, izsmalcināta kūrorta attīstība. Tūkstošiem turīgu viesu šeit uzturējās mēnešiem ilgi, bagātīgi atalgojot kūrorta attīstītājus. Savukārt ķemernieki ar apskaužamu mērķtiecību attīstīja un pilnveidoja kūrortu, zinātnieki un ārsti pētīja un atklāja aizvien jaunas ārstniecības metodes, Ķemeri attīstījās par nozīmīgu zinātnes un izsmalcinātas sabiedrības centru. 1912.gadā pat tika izbūvēts tramvajs no Ķemeriem līdz Jaunķemeru pludmalei.

 

1928. gadā Ķemeri ieguva pilsētas tiesības un eksistēja kā atsevišķa pilsēta līdz 1959.gadam, kad tika iekļauti Jūrmalas pilsētā. Ķemernieki stāsta, ka vēl pirms divdesmit gadiem Ķemeros valdīja savdabīga lielpilsētas gaisotne – ar cilvēkiem pārpildītām ietvēm, bagātīgu kultūras dzīvi.
Ķemeru šodiena ir skumja – noticis gandrīz pilnīgs kūrorta industrijas sabrukums un kādreiz tik dzīvā pilsētiņa tagad ir pamirusi un pa pusei pamesta. Šķiet, nevienu citu Latvijas apdzīvoto vietu nesenās ekonomikas pārmaiņas nav tik smagi piemeklējušas. Kūrorta atjaunošana būs ļoti smags un ilgstošs darbs – diemžēl, izskatās, ka šis darbs tagad interesē tikai dažus avantūristiskus ārvalstu investorus.

 

Par spīti ekonomiskajam sabrukumam, Ķemeri joprojām ir ļoti interesanta vieta. Joprojām saglabājušās dažādos arhitektūras stilos celtas skaistas būves, pats pilsētiņas plānojums apliecina – šis ir bijis kūrorts.

 

Ķemeru centrālo daļu veido viens no Latvijas lielākajiem un izsmalcinātākajiem parkiem. Noteikti būtu vērts apskatīt sekojošas vietas:

 

1. Ķemeru sanatorija
1936. gadā pabeigta, majestātiska celtne. Tās arhitektūra nav iekļaujama vienā noteiktā stilā – taču tā ir uzskatāma par vienu no izcilākajiem arhitekta Eižena Laubes darbiem. Sākotnēji celta kā viesnīca, vēlāk pārveidota par sanatoriju. Šķietami vienkāršajā, majestātiskajā ēkā ir vairāki ļoti krāšņi interjeri – tai skaitā ēdamzālē, bibliotēkā, “Rozā salonā”. Pirms aptuveni desmit gadiem it kā izdevās piesaistīt investoru, kas apņēmās atjaunot bijušo Ķemeru sanatorijas slavu. Šis darbs izrādījies ļoti grūts, dārgs un valstij neizdevīgs un joprojām nekas neliecina par drīzu te iecerētās Jūrmalas pirmās pieczvaigžņu viesnīcas atklāšanu.

 

 

 

2. Ķirzaciņa – sēravots ar paviljonu

19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā virs spēcīga sēravota veidots paviljons un ķirzaciņas skulptūra. Šeit ir ērti pagaršot sērūdeni. Garšīgs nav, bet kaitīgs – arī ne. Ja kārtīgi padzersieties, drīz vien “izbaudīsiet”, ka no šī ūdens izdalās varen daudz gāzu. Ceļabiedri laikam par to nebūs sajūsmā. Pagaidām krāšņajā ēkā apmeklētāji iekļūt nevar.

 

 

 

 

 

 

3. Ķemeru peldiestāde un ūdenstornis

Patiesais Ķemeru kūrorts atradās šeit. Šajā lielajā ēku kompleksā atradās dažādu procedūru kabineti, kur veselību atguva tūkstošiem cilvēku no tuvām un tālām zemēm. Kopš 19. gadsimta sākuma ēka pakāpeniski izauga aizvien lielāka un lielāka, tai līdzās 1929. gadā uzcēla oriģinālas konstrukcijas ūdenstorni. Ūdenstorņa augšā atradās skatu platforma – tagad tā, diemžēl, nav pieejama. Patreiz ēkas un ūdenstornis ir ļoti sliktā stāvoklī.

 

4. “Meža māja”
1933. gadā nostāk no Ķemeru centra tika uzcelts smalks restorāns ar viesnīcas telpām. Ēkas arhitektūra ir Latvijai netipiska – līdzās muklājam tika uzcelta ēka, kas ierastāk izskatītos Šveices kalnos. Sākotnēji ēkai bija arī vaļēja terase – taču smalkie viesi drīz vien atklāja, ka vasaras novakaros no dumbrāja pie viņiem dodas milzīgi odu bari un uzturēšanās terasē bija vienkārši neciešama. Terasi aizstikloja, iekļaujot to ēkā.Ķemeru dumbrāja odiem šis restorāns bija īsta svētība, kas veicināja viņu dzīves līmeņa uzlabošanos. Tā nu “Meža māja” ieguva iesauku – “Jautrais ods”.

 

Ne tikai odiem gāja jautri – uz nomaļo restorānu devās labi situēti un sabiedrībā pazīstami kungi un te viņus sagaidīja līksmas dāmas. Gadījās, ka uzdzīvi vēroja arī žurnālisti, kas savos novērojumos dalījās ar pārējo sabiedrību un tad kungiem tik līksms prāts vairs nebija.

 

 

Tagad ir citi laiki – “Meža māja” ir valsts iestādes – Ķemeru Nacionālā parka – administratīvais centrs. Pie “Meža mājas” atrodas arī interesants tūrisma objekts – Dumbrāja laipa. Vislabāk šo negaro dabas taku ir apmeklēt pavasarī un gida- ornitologa vai botāniķa pavadībā.

 

5. Ķemeru parks ar parka arhitektūru
Sekmīgākai dziedināšanai ārsti ieteica ilgstošas pastaigas svaigā gaisā. Tā nu tūkstošiem kūrviesu ik dienas devās staigāt pa Ķemeriem un apkārtni. Ērtākai un interesantākai pastaigai gar Vēršupīti tika izveidots milzīgais Ķemeru parks. Galvenos parka veidošanas darbus 19. gadsimta beigās bez atlīdzības veica Rīgas dārznieks M. Vāgners. Parks bija ļoti bagāts ar mazo arhitektūru – skulptūrām, paviljoniem, tiltiņiem. Diezgan liela daļa šīs bagātības saglabājusies līdz mūsdienām. Visi iepriekš minētie pieminekļi atrodas Ķemeru parkā.

 

6. Ķemeru vēsturiskā apbūve
Starp Ķemeru dzelzceļa staciju un sanatoriju kopš 19. gadsimta beigām veidojas pilsētiņa. Sākotnēji šeit atradās daudz krāšņu koka vasarnīcu un viesnīcu – diemžēl lielākā daļa šo ēku gājušas bojā. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai dažas, un arī tās ir pārveidotas, noplicinot sākotnējo arhitektūru. Ķemeri tagad ir bagāti ar vērtīgu 20. gadsimta 20 – 30. gadu arhitektūru. Līkumojot starp kvartāliem var atrast ne vienu vien interesantu ēku.

This entry was posted in Jūrmala. Bookmark the permalink.

2 responses to “Ķemeru pilsēta un sanatorijas parks (3,5 – 7+ km)”

  1. Title

    […]always a big fan of linking to bloggers that I adore but really don’t get a lot of link enjoy from[…]

  2. Title

    […]we prefer to honor quite a few other internet sites on the web, even though they aren’t linked to us, by linking to them. Underneath are some webpages worth checking out[…]