Dobele un apkārtne

Ar velosipēdu gar Zebrus ezeru

No www.zemgaletourism.lv

 

Zebrus ezers – Krievkalni – Sesavas ezers – Zebrus ezers
Maršruta garums – 20 km.

 

412 ha plašais, teikām apvītais Zebrus ezers ir lielākais Dobeles rajonā. Ezers ir ļoti sekls – tā vidējais dziļums ir tikai 2 m, lielākais – 3,9 m. Ziemeļu krasts ir stāvs, tur ezerā ieplūst vairāki avoti. Ezera apkārtnē atrodas daudz interesantu objektu.

 

 

 

 

 

1. Ezera ZA krastā paceļas arheoloģijas piemineklis – Ezerlūķu pilskalns. Tas ir augsts, atsevišķi stāvošs kalns lauka vidū ar ļoti stāvām, ap 30 m augstām nogāzēm.

 

2. Ezera austrumu krastā atrodas AS „Latvijas valsts meži”laivu bāze. Te var iznomāt laivas un atstāt automašīnu stāvvietā, lai dotos velomaršrutā. Meža ceļš gar Smiltnieku kalnu – garu vaļņveida pauguru – ved uz dienvidiem. Uzbraucot uz Naudītes-Upenieku grantētā ceļa, pagriežamies pa kreisi.

 

3. Labajā pusē – Slagūnes kapsēta, kur atdusas gan Slagūnes muižas īpašnieku Netelhorstu dzimta, gan vietējie ļaudis. Šo kapsētu savā grāmatā „Pie teiksmotā ezera” aprakstījis Kārlis Ieviņš.

 

4. Rakstnieks pats vairākas vasaras ir pavadījis Slagūnes skolā, kura atrodas nedaudz tālāk, ceļa kreisajā pusē. Skola kā mācību iestāde likvidēta 1966. gadā.

 

Aiz Slagūnes dīķiem nogriežamies pa labi. Šeit pazemē, apmēram 1 km dziļumā, vistuvāk zemes virspusei atrodas pazemes struktūra, kas piemērota gāzes krātuves ierīkošanai. Pāri Slagūnes dīķiem paveras skaists skats pa labi.

 

5. Apmēram pēc kilometra kreisajā pusē – neliels, apaļš paugurs, noaudzis kokiem. Tas ir Cepures kalns, kura nogāzē pusnoslīdējis guļ Cibēnu upurakmens, kas kādreiz atradies kalna virsotnē. Akmenī redzami divi neregulāri iedobumi, varbūt tas ir cilvēku roku darbs. Uzkalna kreisajā pusē atrodas akmeņu krāvums – Ozolkalna senkapi. Lejāk spīguļo mazs ezeriņš ar baisu nosaukumu Kapenīts.

 

6. Iebraucam mežā. Ceļš pamazām kāpj kalnā. Sākas garais, izteiksmīgais reljefa veidojums – Krievkalni. To sākums ir garais valnis, gar kuru sākām braukt pie Zebrus ezera. Šīs vaļņa daļas garums ir ap 2 km, bet platums tikai 120 – 400 m. Virsotnei ir stāvas jumta kores forma. Platums visaugstākajā daļā ir tikai daži metri. Augstākais virsas punkts sasniedz 148 m vjl. Šajā vietā ir ierīkota atpūtas vieta.

 

Pēc nepilna puskilometra nonākam „zvaigznītē”– vietā, kur krustojas divas stigas un divi ceļi. Pagriežamies pa kreisi un braucam no kalna lejup, kamēr tikko samanāms celiņš iegriežas pa kreisi. Pa to nonākam izcirtumā. Kalna galā paveras viskrāšņākais skats. Ainava te redzama, sākot no krāsainajiem purviņiem kalna pakājē un beidzot ar ēkām, pļavām un tīrumiem līdz pašai Gardenei.

 

Izpļauta taka ved uz leju no Krievkalniem. Izbraucam cauri pamestam grantskarjeram, pagriežamies pa kreisi, tad uz meža ceļa vēlreiz pa kreisi. Sākas vismazāk apgūtais maršruta posms. Pāri purviņam, kur bebrs cītīgi regulē ūdens līmeni, nonākam meža pļavā, kur egles izaudzējušas zarus līdz pašai zemei.

 

Kādu brīdi ceļš vijas pa mežu, tad nokļūstam laukmalā, kur pa labi jāiegriežas mežā. Sākas grantēts ceļš, uz kura ierīkots liels aplis – kokvedēju automašīnu apgriešanās laukums. Veci ļaudis stāstījuši, ka šī ieplaka saukusies Slepkavu bedre. Kāpēc? Kas to vairs atceras…

 

Mazāks celiņš pa labi mežā ved uz nelielu, dzērvju apdzīvotu ezeriņu – Melnezeru. Turpinām braukt pa grantēto ceļu līdz Dobeles- Īles ceļam. Uz tā pagriežamies pa labi un braucam Īles virzienā, kamēr mazāks ceļš iegriežas pa labi.

 

7. Nedaudz tālāk ceļa labajā pusē – norāde uz Sesavas ezeru. Ezera platība – 17 ha, lielākais dziļums – 4,2 m. Tā krastos ir divas peldvietas un atpūtas vietas.

 

Atgriežamies uz ceļa un tālāk dodamies gar Iņķu mājām. Tajās „Ulmaņlaikos” esot dzīvojuši sirsnīgi saimnieki, kam nav bijis bērnu. Tad nu saimniece lolojusi bariņu kaķu. Īpaši svētki bijuši Ziemassvētki, kad kaķi bijuši saposti ar lentītēm astēs un ap kaklu, eglīte izrotāta ar kaķiem tīkamiem rotājumiem.

 

8. Ceļš ievijas mežā, un esam sasnieguši Sutumu mājas. Saimnieks kopj bites, un parasti viņam atrodas kāds medus trauks. Aiz Sutumiem ceļa kreisajā pusē Ūpītis – mazs ezeriņš kā actiņa, kā spogulītis. Tālāk norāde uz Krievkalniem, kurai braucam garām.

 

9. Vēl pēc puskilometra pa kreisi nogriežas ceļš uz Vipēdes ezeru, makšķernieku paradīzi. Uz šī ezera saliņas savulaik esot pabijis arī prezidents Kārlis Ulmanis. Krasti ļoti purvaini, peldēties un makšķerēt var tikai no laipām un laivām, kuras te var iznomāt.

 

10. Drīz izbraucam uz Naudītes- Upenieku ceļa. Ja laika un spēka pietiek, var pagriezties pa kreisi un doties uz Elku kalnu. Tas ir 600x 250 m liels un ap 20 m augsts kalns, kuru no visām pusēm ietver purvājs vai purvains ezers – Svētezers. Uz Elku kalna vērojama īpaši liela augu daudzveidība un audzelība. Var teikt, ka te veidojas mitro tropu klimats – starp diviem ezeriem pietiek mitruma un ir samērā silts. Kalnu, ko uzskata par senu kulta vietu, klāj platlapu koku mežs.

 

Atrodoties Elku kalnā, mēs jau esam Zebrus un Svētes ezeru dabas lieguma teritorijā, kas izveidots, lai aizsargātu krāšņo ezeru un pauguraiņu ainavu. Te sastopamas daudzas retas augu sugas, lielā daudzumā aug dažādas orhidejas. Kūdrainajā mežā ļoti uzmanīgi jārīkojas ar uguni, jo tā var aiziet pazemē, veidojot zemdegas, un tad to nodzēst ir neiespējami.

 

No Elku kalna taisni uz Zebrus ezeru nokļūt nav iespējams, tādēļ jāatgriežas uz Naudītes-Upenieku ceļa, jāpagriežas pa kreisi un garām Svētēm jāiebrauc mežā. Pa kreisi pagriežas celiņš uz Daudzumu mājvietu. Te dzīvojis dievturu dižvadonis Marģers Grīns. Pēc II pasaules kara viņa ģimene devās uz ASV. Kopā ar sievu Māru Brastiņu ir sarakstīta grāmata „Latviešu gads, gadskārta un godi”. Daudzumu klajuma izlocītā mežmala veido izteiksmīgas tuvplāna ainavas. Šķērsojam klajumu un gar bebru dīķi iebraucam mežā. Nepilns kilometrs, un esam atgriezušies laivu bāzē pie Zebrus ezera.

 

Velomaršrutu ieteicams veikt gida pavadībā. Gide Anita Biseniece, tālrunis 29353183.

 

Noderīga informācija:

 

Naktsmītnes
Viesu māja „Dzirnaviņas”, Bikstu pagasts, tālr. 26471329.
Viesu māja „Laukgaļi”, Bikstu pagasts, tālr. 637 66691, 26537090.
Atpūtas bāze „Niedras”, Bikstu pagasts, tālr. 29992299.
AS „Latvijas valsts meži” atpūtas bāze pie Zebrus ezera, Bikstu pagasts, tālr. 29252368.

 

Kafejnīcas
„Dzirnaviņas”, Bikstu pagasts, tālr. 637 66693.
„Fazāns un mednieka sieva”, Annenieku pagasts, tālr. 637 53338.

 

Dobeles rajona tūrisma informācijas centrs
Brīvības iela 15, Dobele
Tālr. 637 07255, 26136682
E- pasts: turisms@dobelesrp.lv
www.zemgaletourism.lv

This entry was posted in Zemgale. Bookmark the permalink.

2 responses to “Dobele un apkārtne”

  1. Title

    […]The information and facts talked about inside the write-up are some of the ideal accessible […]

  2. Title

    […]check below, are some absolutely unrelated internet sites to ours, however, they are most trustworthy sources that we use[…]